Katrā dārzā ir jābūt vismaz vienam konteineram, kur uzkrāt prom vedamos atkritumus. Šo konteineru parasti novieto priekšdārza zonā. Saimniecības zonā komposta novietnē savāc tos atkritumus, kas noder trūdzemes veidošanai – piemēram, kafijas un tējas biezumus, olu čaumalas, dārzeņu un augļu pārpalikumus, nopļauto zāli, lapas, sasmalcinātus zarus, nezāles no dārza un skaidas. Neaizmirsīsim, ka komposts ir pats veselīgākais un lētākais mēslojums. Taču jāatceras, ka nedrīkst kompostēt inficētās augu daļas, jo ar pārstrādāto augsni, slimību ierosinātāji var tikti iznēsāti pa dārzu.

Mūsdienīga komposta novietne ir vaļēja vai slēgta tvertne. Efektīvākas ir slēgtās komposta tvertnes, nodrošinot atkritumu pārstrādi visa gada garumā. Neatkarīgi no tā, vai komposta tvertne ir vaļēja vai slēgta, kompostu ik pa laikam nepieciešams apmaisīt  un aplaistīt, lai ātrāk notiktu trūdēšanas process. Vislabāk komposta novietni veidot trīsdaļīgu – tad var iztikt bez ikgadējās komposta kaudžu pārrakšanas. Pirmajā daļā uzkrāj viena gada svaigos komposta materiālus un tiem pievieno biokompostētāju, otrajā daļā komposta substrāts turpina sadalīšanās procesu un no trešās komposta daļas trešajā gadā lieto substrātu dārza vajadzībām.

Ieguvums ierīkojot komposta novietni:

• samazinās sadzīves atkritumu daudzums,
• iegūstam auglīgu augsni un mēslojumu dārzam,
• varam ieteupīt līdzekļus, kas saistīti ar sadzīves atkritumu izvešanu un dārza augsnes iegādi.

Plānojot komposta novietni, jāparedz ērts celiņš no virtuves ne tikai vasarā, bet arī ziemā. Tāpat jāparedz ērta piekļūšana komposta novietnei ar dārza ķerru.

Aiga Lināre, menedžere

Apkures sezona jau daudziem beigusies tāpēc ir vērts savlaicīgi padomāt par nākamo rudeni un ziemu.  Likt jaunus vai nomainīt vecos radiatorus? Vēl nesen tie sildīja itin labi, bet pēdējos gadus jūsu mājās, neraugoties uz apkuri, telpas bija vēsas, bet rēķins par patērēto siltumu arvien lielāks. Kādas iespējas izvēlēties? Ar to jums palīdzēs tikt galā Būvserviss.lv menedžere Aiga Lināre

Radiatoru nomaiņa

1.variants – nomaina vecos čuguna radiatorus
Jūsu mājoklī ir vecie, labie standarta čuguna radiatori, bet tagad to „iekšpuse” aizsērējusi, tie vairs nesilda pietiekami labi un pat vietām sākuši tecēt. Jums noteikti negribas pārtaisīt visus cauruļvadus un pieslēgumus, vai ne? Visvienkāršākais variants ir nomainīt vecos čuguna radiatorus pret jauniem tērauda paneļu radiatoriem. Šajā materiālā apskatīsim piemērus ar Somijas ražotāja PURMO radiatoriem.
Ņemot vērā, ka vecajiem „čugunniekiem” attālums starp pieslēguma vietām bija 50 cm, tad īpaši šādiem gadījumiem tiek ražoti radiatori ar kopējo augstumu 55cm. Attiecīgi starp pieslēguma vietām paliek iepriekšējie 50cm. Noņem vecos čuguna radiatorus (tos par simbolisku samaksu var pārdot metāla uzpircējiem) un pie esošajām caurulēm pieliek jaunus, labi sildošus, ekonomiskus, moderna izskata radiatorus.

2. variants – mainot jebkura tipa citus novecojušos radiatorus pret jauniem, moderniem un ekonomiskiem tērauda radiatoriem ar citiem izmēriem, jāņem vērā sekojošais:

• atkarībā no apsildāmās telpas funkcijām, platības un augstuma jāizvēlas radiatori ar atbilstošu siltumatdevi jeb jaudu. Skaidrojumu par radiatoru tipiem un nepieciešamās jaudas aptuveno aprēķināšanu lasiet tālāk;
• radiatora izmērus izvēlieties atbilstoši jaudai, īpašu uzmanību pievēršot radiatora augstumam – jāņem vērā, ka radiatoram no grīdas jābūt ~ 15 cm attālumā, savukārt no radiatora augšas līdz palodzei jābūt vismaz 10 – 15 cm.

Radiatoru tipi

Ko nozīmē jēdziens „radiatoru tipi”? Tērauda paneļu radiatorus iedala tipos no 10 līdz 44. Katra tipa apzīmējums sastāv no divciparu skaitļa (10, 11, 20, 21, 22, 33). Pirmais cipars  -1, 2 vai 3 – apzīmē, cik radiatoram ir ūdens sienas jeb paneļi, caur kuriem cirkulē apkures sistēmas ūdens. Vismaz viens panelis ir jebkuram radiatoru tipam – lielākoties tas ir priekšpusē, 22.tipam – priekšā un aizmugurē; 33.tipam – priekšā, aizmugurē un vēl viens pa vidu. Otrais cipars (0, 1, 2, 3) norāda, cik „redeļu” rindu atrodas starp vai aiz šīm ūdens sienām. „Redeles” nodrošina cirkulējošā gaisa sasilšanu, tam plūstot caur radiatoru/konvektoru.
Secinājums – jo vairāk, jo siltāk, jeb, jo lielāki cipari, jo lielāka jauda un iespējams apsildīt lielāku platību.
Visbiežāk tiek izmantoti 11. un 22. tipa radiatori. Ja telpas platība lielāka, bet vieta radiatoriem ierobežota, piemērotākais būs 33. tips. Jāņem vērā, ka radiatori atšķiras pēc biezuma – 11. tipa radiatoru biezums ir ap 6 cm, 22. tipa – ap 10 – 11cm un 33.tips aptuveni 15cm biezumā.
Plašāka informācija par PURMO radiatoru tehniskajiem datiem šeit:

Radiatoru jauda

Radiatoru jaudas parasti tiek norādīta vatos (W). Pēc šī parametra var izrēķināt aptuveno telpas platību, ko konkrētais radiators spēs apsildīt. Aptuveni tiek rēķināts, ka uz 1 m² telpas nepieciešams 80 – 100W radiators. Mūsu interneta vietnē pie katra radiatora modeļa ir norādīta tā jauda.
Ja jums ir projekts mājas vai dzīvokļa pārbūvei, tad visi nepieciešamie parametri tajā jau būs uzrādīti. Citos gadījumos vienkāršākais aprēķins ir šāds: uz 1 m² nepieciešamo 80 – 100 W radiatora jaudu reizina ar telpas kvadratūru, t.i. ja telpas griestu augstums ir 2,5m. Ja augstums lielāks, tad papildu reizina ar attiecīgu koeficientu.
Piemēram, ja griestu augstums ir 3 metri rīkojas šādi: telpas platība Z m² x 80 – 100 w/m² x 1,2 (palielina nepieciešamo jaudu par 1/5 jeb 20% salīdzinot ar telpu, kur griestu augstums ir 2,5m).
Piemērs:
Vāji – vidēji siltināta ēka, telpa 10m², griestu augstums 2,5m.
10m² x 100W=1000W/m², attiecīgi meklē radiatorus, kas atbilst šai jaudai (Purmo Compact, Purmo Ventil Compact) 11-300-2000(1092W); 22-300-1100(1057W); 33-300-800(1078W); 11-400-1400(995W); 22-400-800(977W), utt.
Šis aprēķina veids ir ļoti aptuvens un tam ir tikai informatīvs raksturs. Precīza nepieciešamā jauda ir atkarīga no ļoti daudziem parametriem – telpu siltuma zudumiem, sienu un griestu siltinājuma, logu lieluma u.c.

Radiatoru pieslēguma veidi

Sānu pieslēgums: Purmo Compact radiatoriem ir 4 pieslēguma vietas, pa divām no katra sāna. Tādējādi iespējams veidot gala vai caurplūdes pieslēgumu. Šo pieslēguma veidu izmanto, ja caurules pieslēgs radiatoram no sāniem.

Apakšējais pieslēgums: Purmo VKO radiatori – ar 6 pieslēguma vietām: divas pieslēguma vietas no apakšas (t.i., ja caurules tiks pieslēgtas radiatoram no grīdas) un 4 pieslēguma vietas tāpat kā Compact radiatoriem. Šo radiatoru var pieslēgt gan no sāniem, gan no apakšējās daļas.
Uzmanību: citu ražotāju apakšējā pieslēguma radiatoriem var būt tikai divas pieslēguma vietas radiatora apakšā.

Radiatoru piederumi
Atkarībā no radiatora pieslēguma veida, būs nepieciešami ventiļi radiatora pievienošanai apkures sistēmai.
Sānu pieslēgumam: turpgaitas termostatiskais ventilis ar termoregulatoru jeb termogalvu, ar kuras palīdzību varēs regulēt siltumu telpā. Šī ventiļa vietā var likt arī parastu rokas regulatoru vai vienkārši lodveida ventili, kas paredzēts tikai radiatora atslēgšanai no sistēmas (tas neveiks temperatūras regulēšanas funkciju); atpakaļgaitas ventilis jeb balansventilis.
Apakšējam pieslēgumam: šie radiatori parasti ir dārgāki, bet termostatiskais ventilis tajos jau ir iebūvēts, tāpēc nepieciešama tikai termogalva; cauruļu pievienošanai tiek izmantots H-veida dubultpieslēgums. Papildu nepieciešamas arī pieslēguma pārejas uz tālāk ejošo cauruli. Tās izvēlas atkarībā no caurules materiāla (kapara, daudzslāņu vai cita).
Radiatora stiprinājumi: lielākajai daļai ražotāju sienas stiprinājuma kronšteini jau nāk komplektā ar radiatoru un ir iekļauti tā cenā.

Noderīgi padomi:

1. Ievērojiet radiatoru uzstādīšanas attālumus (neievērojot tos, var būtiski samazināties radiatora siltuma atdeve).
2. Neaizklājiet radiatorus un to termoregulatorus ar aizkariem vai citiem šķēršļiem, tas būtiski samazina gaisa cirkulāciju (arī drēbju žāvēšana uz radiatoriem pieļaujama tikai īslaicīgi, ja vēlaties telpā uzturēt komforta temperatūru).
3. Ja nemaināt vecos čuguna radiatorus, uzlīmējiet foliju radiatora aizmugurē pie sienas. Tā tiks iegūts mazliet vairāk siltuma, jo radiatora aizmugurējā siena sildīs nevis ēkas ārsienu, bet atstaros siltumu telpas virzienā.
4. Vecos radiatorus palaikam ir jāattīra no putekļiem. Tos ērtāk tīrīt, ja aiz radiatoriem aizklāj mitru avīzi un spraugas izpūš ar fēnu – netīrumi pielips pie mitrās avīzes, ko pēc tam viegli noņemt.
5. Mainot vecos radiatorus vai ierīkojot pilnīgi jaunu apkures sistēmu, ieteicams padomāt par telpu apsildi ar siltajām grīdām
6. Neviens nevar paturēt prātā visu par visu, tāpēc ja jums rodas jautājumi, gaidīsim jūsu zvanu pa tel. 22335737 vai rakstiet uz e-pastu: aiga@buvserviss.lv

Saistītie raksti:

• Apsildāmo grīdu priekšrocības
• Elektriskie sildītāji – kā izvēlēties piemērotāko?

Ervīns Fogts, AEROC Tirdzniecības direktors

Kas cilvēkam, kurš prāto par piemērotākajiem ārsienu materiāliem savai jaunceļamajai mājai, ir svarīgākais? Tas, cik auksti vai silti tajā būs. Savukārt to, cik komfortabli jūs varat justies savā mājā, nosaka dažādi ārsienu materiālu tehniskie parametri. Viens no svarīgākajiem ir norobežojošo konstrukciju siltuma caurlaidības koeficients U (W/m2K). Tas norāda, kāds siltuma daudzums noteiktā laika vienībā izplūst caur vienu kvadrātmetru konstrukcijas laukuma, ja temperatūru starpība starp norobežojošās konstrukcijas abām pusēm ir viens grāds.

Latvijā patlaban spēkā esošais būvnormatīvs LBN 002-01 “Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika” (spēkā kopš 2003. gada 1. janvāra) nosaka, ka dzīvojamām ēkām U vērtībai jābūt vienādai vai zemākai pa 0.3 W/m2K. Lietuvā šim rādītājam jābūt vienādam vai zemākam par 0.2 W/m2K, bet Igaunijā U vērtība var svārstīties no 0.2 – 0.25 W/m2K. Jo ārsienu materiālam mazāka U vērtība, jo energoresursus taupīgāks tas ir. Turklāt, izmantojot jaunākās paaudzes materiālus, var iegūt ne tikai ārsienas, kas praktiski nelaiž no mājas laukā siltumu, bet ietaupīt, veidojot vienslāņa ārsienu konstrukcijas, kam nav nepieciešama papildu siltināšana.

Vienslāņa konstrukcijām – jaunākās paaudzes gāzbetons

Līdz šim Latvijā pazīstamākais zīmols, kas piedāvā inovatīvus, siltumnoturīgus gāzbetona risinājumus vienslāņa konstrukcijām ir AEROC. Tirgū jau ilgāku laiku ir pazīstams AEROC gāzbetona bloks EcoTerm Plus 375mm biezumā ar U vērtību 0.22 W/m2K. Salīdzinoši nesen šim blokam piepulcējies AEROC EcoTerm Plus ar biezumu 500mm un U vērtību 0.17 W/m2K (pie ierēķināta ārsienas mitruma daudzuma 5-6%). Kā uzsver Ervīns Fogts, „šis bloks pārliecina pat tos, kas līdz šim nav ticējuši, ka iespējams uzbūvēt ēku bez siltināšanas”. Tiesa, šāda U vērtība ēkas ekspluatācijas gaitā sasniedzama tikai tad, ja arī pārējie materiāli, kas izmantoti ārsienu konstrukcijām (mūrēšanas saistviela, iekšējais un ārējais apmetums, iekšējās un ārējās apdares materiāli) ir attiecīgi atbilstoši un neveicina mitruma uzkrāšanos kādā no konstrukcijām. Tas nozīmē, ka energoefektīva un taupīga ēkas būvniecība ir komplekss pasākums, nevis tikai atsevišķu būvmateriālu izvēle.

Iztikt bez siltināšanas – kāpēc?

Zinot to, cik aktīvi tiek atbalstīti dzīvojamo ēku siltumnoturības paaugstināšanas pasākumi, siltinot ārsienas, var rasties jautājums – kāpēc izvēlēties vienslāņa konstrukciju bez siltināšanas? Viens no iemesliem – siltināšanas materiālu ekspluatācijas laiks nav mūžīgs. Ar to jārēķinās visiem, kas savas mājas izvēlējušies siltināt ar akmens vati. Turklāt, ja siltināšanas darbs veikts pavirši un nekvalitatīvi, atjaunošanas darbi būs nepieciešami vēl ātrāk.

E.Fogts saka: „Izvēloties vienslāņa ārsienu konstrukciju jūsu vienīgā rūpe būs pēc gadiem 15 varbūt atjaunot dekoratīvā apmetuma krāsu to pārkrāsojot. Jebkurā gadījumā šīs izmaksas būs ievērojami mazākas. Tātad ilgtermiņā jums nebūs jādomā par papildu ieguldījumiem mājas ārsienas atjaunošanā.”

Neuzķerties uz reklāmas trikiem

Gāzbetona galvenās izejvielas ir dabīgie minerāli (cements, kaļķis, ģipsis, smalki samaltas kvarca smiltis un ūdens). Paša gāzbetona kvalitātes un īpašību rādītāji atkarīga no izejmateriālu kvalitātes, ražošanas tehnoloģijas, izgatavotājrūpnīcas un, pat ārēji līdzīgiem produktiem, var ļoti atšķirties.

Izvēloties par labu ārsienām bez siltināšanas, E.Fogts aicina neuzķerties uz dažādiem reklāmas trikiem, ko izmanto ražotāji. Piemēram, 375mm platuma blokus ražo daudzi, taču nereti piedāvā kā tādus, kam nevajag papildu siltināšanu. E.Fogts šādā gadījumā visvienkāršāk iesaka noskaidrot bloka tilpummasu, kas arī raksturo materiāla siltumizolējošas īpašības. Jo vieglāka bloka tilpummasa kg/m3 jo vairāk blokā ir slēgta tipa gaisa burbulīši, kuri arī tad kalpo kā labs siltuma izolators. Konkrēti 375mm platuma bloka AEROC EcoTerm Plus tilpummasa jeb sausais blīvums ir 300 kg/m3. „AEROC ir vienīgie Austrumeiropā, kas, pateicoties īpašām ražošanas tehnoloģijām, spēj nodrošināt šādu tilpummasu. Citiem ražotājiem analoga izmēra blokiem šis rādītājs ir no 350 – 400 kg/m3. Tas nozīmē, ka bloks ir blīvāks, tā struktūrā ir mazāk gaisa burbulīšu un līdz ar to sliktākas siltumizolējošās īpašības,” norāda AEROC pārstāvis.

Jāņem arī vērā, ka lielākoties, pēc „tradicionālās” tehnoloģijas ražotam gāzbetonam, pie minētā 375mm platuma U vērtība, ierēķinot mitruma daudzumu, ir no 0.28 – 0.32 W/m2.

Aprēķiniet gatavās sienas izmaksas

Domājot par to, cik izmaksās ārsienu konstrukcijas, par galveno lielumu nav jāpieņem bloku kubikmetra cena. Jārēķina viss kopums, cik izmaksās viens kvadrātmetrs gatavas ārsienas ar vēlamo siltumcaurlaidības koeficenta U vērtību. Te pieskaitāma pamatu cena, montāžas saistvielas, ārējās un iekšējās apdares materiāli. Pēc AEROC aplēsēm izdevīgākais risinājums vienslāņa ārsienu konstrukcijai Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, ir 375mm platie AEROC EcoTerm Plus bloki. Komplektā ar 300mm platiem pamatu blokiem šāds risinājums būs gan energoefektīvs, gan izmaksu ziņā viens no lētākajiem mūra ēka būvniecības veidiem.

Izvēloties ārsienas veidot no 500mm AEROC EcoTerm Plus blokiem, būtiskākais ieguvums ir ēka ar augstu energoefektivitāti. E. Fogts piebilst, ka pēdējā laikā tieši 500mm blokus pircēji izvēlas arvien biežāk un jau šajā pavasarī vien Latvijā taps ap 20 jaunu privātmāju ar 500mm vienslāņa konstrukcijām. Visi AEROC bloku veidi un citas komplektējošās daļas par izdevīgām cenām iegādājamas arī būvmateriālu internetveikalā Būvserviss.lv.

Saistītie raksti:

• Ko izvēlēties – jaunākās paaudzes gāzbetonu vai keramzītbetonu?

Viens no visu laiku populārākajiem celtniecības materiāliem, kas Latvijā jau kopš 1939.gada sevi apliecinājis kā ideāls nesošo konstrukciju materiāls mazstāvu apbūvē, ir gāzbetons. Tradicionāli gāzbetona ražošanas galvenās sastāvdaļas ir cements, kaļķis un maltas smiltis, kas viss tiek sajaukts ar ūdeni un termiski apstrādāts autoklāvā ar ūdens tvaiku. Vairāk nekā desmit gadus tirgū pazīstams jaunākās paaudzes gāzbetona zīmols AEROC – gāzbetons, kas izgatavots pēc modernas tehnoloģijas. Šim materiālam piemīt lieliskas siltumizolācijas īpašības, augsta ugunsizturība un teicamas konstruktīvās īpašības, kas sniedz iespēju to izmantot visu ēkas nesošo konstrukciju izbūvē.

Salīdzinoši jauns izstrādājums mūsu tirgū pēdējās desmitgadēs ir keramzītbetons. Keramzītbetona blokus izgatavo no keramzīta māla granulām, cementa un ūdens, izmantojot vibropresēšanas metodi. Tie ir uguns un sala izturīgi, ar labu skaņas izolāciju, ātri žūstoši, līdzīgi kā gāzbetons ar labu tvaika caurlaidību, parocīgi būvēšanai.

Tiktāl viss izskatās ideāli, taču būtiskākā atšķirība, kas atšķir jaunākās paaudzes gāzbetonu no keramzītbetona, ir siltumizolējošās īpašības. Ja AEROC piedāvā blokus vienslāņa konstrukciju veidošanai, kam nav nepieciešama papildu siltināšana (EcoTerm Plus 500mm un 375mm platumā), keramzītbetonam šādu izvēles iespēju nav. Jebkurā gadījumā, neraugoties uz keramzītbetona bloka ģeometriskajiem parametriem, tie būs papildu jāsiltina. Kāpēc? To nosaka šo bloku uzbūve, kas, vienkāršoti raksturojot, sastāv no savstarpēji sastiprinātām keramzīta māla granulām, kas neveido noslēgtu struktūru. Bez apdares un siltinājuma materiāls būtībā ir caurpūšams. Savukārt gāzbetona gaisu saturošās poras ir slēgtas un arī bez papildu siltināšanas tiek nodrošināta laba siltuma akumulācija pašā materiālā.

Būtiski ievērot, ka, ņemot vērā keramzītbetona vaļējo struktūru, pirms siltumizolācijas materiāla uzklāšanas, fasādes virsma ir jāapmet, lai aizpildītu visas gaisa spraugas. Stiprinot izolācijas plāksnes „pa tiešo”, nav iespējams tās nostiprināt tik cieši, lai noslēgtu gaisa caurplūšanu. Šī ir viena no biežāk pieļautajām kļūdām ēku siltināšanas procesā, kuras sekas jūtamas vēlākā mājas ekspluatācijā.

Protams, ar siltumizolācijas materiālu palīdzību arī keramzītbetona sienai iespējams sasniegt labus siltuma caurlaidības rādītājus, līdzvērtīgus, kādi iegūstami veidojot vienslāņa konstrukcijas no jaunākās paaudzes gāzbetona. Piemēram, lietojot AEROC EcoTerm Plus 500mm bloku bez papildu siltināšanas siltuma caurlaidības koeficients U ārsienai būs 0.17 W/m2K. Analogu lielumu var sasniegt ar 300mm platuma keramzītbetona bloku, kas, ievērojot pareizu būvniecības tehnoloģiju, nosiltināts ar 200mm biezu akmens vates kārtu. Galvenās atšķirības būs jūtamas pie kopējām gatavās sienas 1 m2 izmaksām. Ja gāzbetona gadījumā tās ir tikai paša būvmateriāla, tā montāžas un fasādes dekoratīvās apdares kārtas izmaksas, tad keramzītbetonam klāt pieskaitāms viss siltumizolācijas „pīrāgs”, kas veido visnotaļ apjomīgu izmaksu daļu.

Saistītie raksti:

• Vai var māju būvēt bez siltināšanas?

Vairāk informācijas www.osram.lv

Saistītie raksti:

• Kā nopirkt piemērotu spuldzi?

Interneta veikals Buvserviss.lv savu preču klāstu papildina ar energoefektīvajām spuldzēm. Tāpēc esam apkopojuši informāciju, kam būtu jāpievērš uzmanība iegādājoties  spuldzes.

Saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu gaismas avotu ražotājiem un importētājiem uz iepakojuma ir jānorāda informācija par to jaudu, energoefektivitāti un gaismas krāsu.

Jaudas patēriņš

Spuldzes jauda ir izteikta vatos (W). Ar 18 W – 20 W energoefektīvu spuldzi var panākt gandrīz to pašu gaismas efektu kā ar 100 W kvēlspuldzi, bet ja šķiet, ka gaismas ir par maz, var iegādāties mazliet jaudīgāku – piemēram, 23 W – 25 W spuldzi. Diemžēl šis salīdzinājums var būt maldinošs. Lai nekļūdītos, vai telpa būs pietiekami izgaismota vairāk uzmanība jāpievērš kopējās gaismas plūsmai jeb lūmenam (lm), kas daudz labāk ļauj salīdzināt spuldzes gaismas atdevi. Jo lielāks lūmenu skaits, jo spuldze būs spilgtāka. Piemēram, ja vēlaties ko līdzvērtīgu 100 W kvēlspuldzei, Jums būs jāpērk spuldze, uz kuras ir norādīti 1300 – 1400 lm;  920 – 970 lm būs atbilstoši 75 W spuldzei; 700 – 750 lm - 60 W spuldzei; 410 – 430 lm - 40 W spuldzei un 220 – 230 lm – 25 W spuldzei. Tāpēc, lai jaunā spuldze neizrādītos pārāk tumša vai pārāk spilgta, vajadzētu izpētīt esošās spuldzes kopējās gaismas lielumu (lm) un iegādāties spuldzi ar tādu pašu vai līdzīgu rādītāju.

Energoefektivitātes klase

To iedala skalā no A līdz G, kur A klase ir visefektīvākā (spuldze elektroenerģiju patērē vismazāk), bet G klase pati neefektīvākā. Lai izstarotu vienādu gaismas daudzumu, A klases kompaktajām dienasgaismas (luminiscentajām) spuldzēm vajag tikai trešdaļu no enerģijas, ko tērē C klases uzlabotās kvēlspuldzes. Izvēloties pašas ekonomiskākās spuldzes, varat ietaupīt ievērojamas summas.

Gaismas krāsas temperatūra

Maldinošs ir stereotips, kompaktajām dienasgaismas spuldzēm ir acij netīkams zilgans krāsas spektrs. Ja vēlas kvēlspuldzei līdzīgu gaismas spektru, uz spuldzes iepakojuma jāmeklē norāde warm/white. Tiem, kuri vēlas izmantot spuldzes ar dažādu spektru, jāņem vērā, ka par spuldzes spektru var spriest pēc gaismas temperatūras mērvienības K (Kelvins) – jo augstāks K skaitlis, jo vēsāks spektrs. Parastajai kvēlspuldzei tie ir 2500 – 2700 K. Tagad veikalos ir pieejamas energoefektīvās spuldzes gan ar zilganbaltu, gan baltu, gan arī dzeltenbaltu krāsas spektru.  Ja Kelvina grādos izteiktā temperatūra ir zema (piemēram, 2700 K), spuldze izstaro siltu gaismu, kas ir relaksējoša, tāpēc vairāk piemērota mājām. Jo augstāka Kelvinos izteiktā temperatūra (piemēram, vairāk nekā 6500 K), jo aukstāku gaismu spuldze izstaro. Auksta gaisma ir piemērotāka darbavietai, lasīšanai.

Tomēr spuldzes izvēli veikalā var apgrūtināt norāde uz tās iepakojuma – nevis K, bet attiecīgs spektra indekss, kas katram ražotājam atšķiras. Piemēram, OSRAM spuldzēm dabiskajam spektram atbilst indekss 830 (3200 K). Vairāk par OSRAM.

Gaismas regulēšana

Vienmēr, kad iegādājat kompaktās dienasgaismas spuldzes un LED spuldzes, pārbaudiet vai uz iepakojuma ir piktogramma, kas apliecina, ka spuldze ir piemērotas  (dimmable) standarta gaismas intensitātes regulēšanas ierīcēm.

Telpās vai ārā

Ja pērkat spuldzi, ko izmantosiet āra apgaismojumam un kas būs pakļautas temperatūras svārstībām, vienmēr pārbaudiet, vai uz iepakojuma ir spuldzes ekspluatācijas temperatūras piktogramma. Pretējā gadījumā spuldzes gaismas atdeve var samazināties

Pilnīgas iedegšanās jeb iesilšanas laiks

Dažām spuldzēm ir nepieciešams vairāk laika, lai iesiltu un sasniegtu pilnu gaismas atdevi, tāpēc noteikti jāpārbauda iesilšanas laika piktogramma, kas norāda, cik ātri spuldze sasniegs maksimālo gaismas atdevi. Spuldzes ar ilgu iesilšanas laiku nebūtu piemērotas telpās, kurās cilvēki uzturas īslaicīgi – koridoros, tualetēs.

Ieslēgšanas/izslēgšanas biežums

Standarta kompaktās dienasgaismas spuldzes ir paredzētas 3000–6000 ieslēgšanas/izslēgšanas cikliem, tāpēc tās nevajadzētu izmantot vietās, kur cilvēki bieži – vairāk nekā trīs reizes dienā – ieslēdz un izslēdz gaismu, piemēram, tualetēs vai gaiteņos ar kustības sensoriem. Šādām vietām jāpiemeklē spuldzes ar lielāku ieslēgšanas/izslēgšanas ciklu skaitu (600 000 cikliem) vai arī energoefektīvās spuldzes, kurām nav limitēts ieslēgšanas/izslēgšanas reižu skaits

Plašāka informācija www.e-lumen.eu

Saistītie raksti:

• OSRAM spuldžu gaismas spektra indeksi

• Radiatori nodrošina siltumu telpā sildot telpā esošo gaisu, bet zemgrīdas apkures sistēmas pārvieto siltumu no ļoti lielas virsmas laukuma, kas ir tikai mazliet siltāks nekā pati telpa. Grīdas virsma ir siltāka un temperatūras un mitruma līmenis no grīdas līdz griestiem saglabājas nemainīgs, radot daudz komfortablākus vides apstākļus telpā.
• Uponor - vadošais iekštelpu klimata risinājumu piegādātājs pasaulē, atzīmē, ka apsildāmās grīdas darbojas pie zemām temperatūrām, tātad tiek nodrošināta būtiska energoresursu ekonomija.
• Siltās grīdas darbības rezultātā telpā neveidojas putekļu cirkulācija.
• Sistēma ir droša, jo telpā neatrodas karsti paneļi vai karstas apmales, pie kurām var apdedzināties.
• Ņemot vērā, ka telpās nav jāizvieto sildelementi, paveras plašākas iespējas to iekārtošanai un iespējams daudzveidīgi izmantot grīdas laukumu.
• Arī kopējas ekspluatācijas izmaksas siltajai grīdai ir zemākas, turklāt ar ūdens cirkulāciju apsildāmās grīdas var savietot ar jebkuru apkures veidu – gāzes katlu, cietā vai šķidrā kurināmā sistēmām. Jo īpaši siltās grīdas ir piemērotas, ja tiek izmantota apkures sistēma ar siltumsūkni.
• Saskaņā ar Eiropas standartiem apsildāmās grīdas virsmai dzīvojamās telpās jābūt ne augstākais par +29ºC. Šāds virsmas temperatūras līmenis nodrošina, lai pašu telpu optimālā temperatūra sasniegtu 20 – 21ºC. Lai sasniegtu šādas temperatūras, šķidrumam, kas cirkulē zem grīdas esošajās caurulēs jābūt uzsildītam tikai līdz +35ºC. Salīdzinājumam – klasiskajai radiatoru sistēmai nepieciešamā ūdens temperatūra ir no +65 līdz +80 ºC. Tātad, siltās grīdas ļauj ietaupīt izdevumus par siltumenerģiju.
• Pastāv iespēja apsildāmās grīdas sistēmu iebūvēt arī sienās, šādā gadījumā maksimālā virsmas temperatūra ir +50ºC un šāda siena jau sniedz krāsnij līdzīgu efektu. Šādu sistēmu var izmantot vietās, kur nav pieļaujam grīdas augstuma palielināšana, piemēram, vēsturiskos, rekonstruējamos namos.

Saistītie raksti:

• Apsildāmās grīdas konstrukcijas pīrāgs
• Grīdas siltināšana
• Grīdas konstrukcijas uzbūve
• Elektriskie sildītāji – kā izvēlēties piemērotāko?

Siltās grīdas ierīkošana

Gan ūdens cirkulācijas, gan elektriskās apsildes gadījumos grīdas konstrukcijas klasiskais „pīrāgs” ir līdzīgs. Svarīgi, lai grīda būtu labi izolēta un siltuma zudumi virzienā uz leju būtu samazināti līdz minimumam. Pašu apakšējo grīdas slāni veido betons, virs tā seko siltumizolācijas materiāla slānis, kas nodrošina, lai netiktu sildītas apakšā esošās pārseguma konstrukcijas un neveidotos siltuma tilti uz pamatiem un ārsienām.
Virs siltumizolācijas tiek izveidots cauruļvadu kontūrs, ko pēc tam ielej betona slānī. Betona slāņa kopējais biezums ir ap 7cm. Virs caurulēm jābūt apmēram 3 – 3,5cm biezam betona slānim, pašu cauruļu diametrs parasti ir 16 – 20mm, un arī zem caurulēm jāatstāj vismaz 1cm betona kārta, lai siltums betona slānī sadalītos vienmērīgāk un cauruļvadi vai apsildes kabelis tiktu atdalīts no tiešas saskares ar siltumizolācijas materiālu. Pretējā gadījumā var samazināties siltumatdeves jauda. Virs betona kārtas klāj grīdas nobeiguma virsmas materiālu. Mitrās telpās virs betona kārtas liek hidroizolējošu materiālu, lai novērstu mitruma iekļuvi grīdas konstrukcijā. Jāzina, ka, sasilstot, betons izplešas, tāpēc telpai pa perimetru papildu jāiestrādā speciāla izplešanās lenta.

Jāievēro, ka elektriskā apsildes kabeļa gadījumā virs siltumizolācijas materiāla klāj speciālu sietu, uz kura izvieto apsildes kabeli, kas nedrīkst būt tiešā saskarē ar siltumizolācijas materiālu. Tad virs kabeļa klāj izlīdzinošo maisījumu un veido grīdas nobeiguma kārtu.

Apsildes sistēmas darbības princips ir šāds: siltais ūdens plūst caurulēs (elektriskās apsildes gadījumā siltums plūst pa kabeli), betons tiek sasildīts, tajā izplatās siltums, kas tiek vienmērīgi izkliedēts un tiek nodrošināta vienmērīga telpas apsilde.

Ja ar ūdeni apsildāmos cauruļvadus zemgrīdas apsildē izmanto uz pārsegumiem ar ierobežotu nestspēju, starp koka sijām ievieto siltumizolācijas materiālu. Virs tā veido latojumam līdzīgu dēļu klāju virs kura novieto speciālas profilētas, situmu izstarojošas dūralumīnija plāksnes, uz kurām montē cauruļvadu kontūru. Konstrukciju nosedz ar grīdu izlīdzinošā maisījuma kārtu, kam pa virsu klāj nobeiguma segumu. Šādā veidā siltums no apsildes caurules ar atstarošanas palīdzību tiek pārnests uz lielāku virsmas laukumu.

Izvēloties kādu no Uponor silto grīdu apkures risinājumiem jūs iegūstat ērtu un uzticamu risinājumu. Plašāku aprakstu par Uponor zemgrīdas apkures sistēmu, aprēķina tabulas, uzstādīšanas instrukcijas dažādiem cauruļu likšanas veidiem skatiet šeit.

Saistītie raksti:

• Apsildāmo grīdu priekšrocības
• Grīdas konstrukcijas uzbūve
• Grīdas siltināšana
• uponor.lv

Būvniecībā grīdas var iedalīt divās galvenajās grupās – lietās betona grīdas un grīdas, kas balstīta uz koka sijām jeb brusām. Dzīvojamās telpās betona grīdas galvenokārt izmanto tur, kur virsmu paredzēts noklāt ar flīzēm vai kur plānots izveidot apsildāmo grīdu. Uz sijām balstīta grīda ir tradicionāls grīdas konstrukcija veids, kas tiek izmantots gan pirmajā stāvā, gan augšējos stāvos.

Tradicionālais „pīrāgs” uz grunts esošai grīdai

Uz izlīdzinātas, nestspējīgas grunts izklāts ģeotekstila neausts audums, kas vienmērīgi izkliedē slodzes un kalpo kā materiāls ūdens drenāžai. Virs ģeotekstila auduma veidots šķembu vai rupjas grants ieklājums apmēram 200 mm biezumā. Šī kārta paredzēta tiešai ūdens drenāžai un grunts mitruma uzsūkšanai. Uz šķembu kārtas izvietotas putu polistirola vai minerālvates plāksnes, ko pārklāj ar plēvi, kas nepieciešama, lai cietēšanas laikā nodrošinātu optimālu mitruma daudzumu dzelzsbetona plāksnē. Tālāk grīdu betonē ar monolītu dzelzsbetona plātni, kuru pēc betona vieglas sacietēšanas izlīdzina ar ūdensizturīgu būvniecības javu. Uz betona veido virsējo grīdas ieklājumu – flīzes, laminātu u.c.

Ventilējamās jeb tā dēvētās grīdas ar auksto pagrīdi ierīkošana

Šāda grīda ir nepieciešama, ja ēka ir būvēta mitrā vietā, ir augsts gruntsūdens līmenis, ēkai pirmā stāva grīdas līmenis ir 80 – 100 cm virs zemes virsmas līmeņa, ēkai ir stabveida pamati un pagrīdes telpā nav iespējams nodrošināt vajadzīgo siltumizolāciju. Šāda grīdas konstrukcija ir līdzīga starpstāvu pārseguma konstrukcijai, tikai tai jābūt ar labu siltumizolāciju nevis skaņas izolāciju, kā tas nepieciešams starpstāvu pārsegumos. Grīdu ar auksto pagrīdi balsta uz koka sijām vai dzelzsbetona plātnes. Grīdām ar ventilējamo pagrīdi siltināšanai izmanto minerālvati un veido vairākslāņu minerālvates konstrukcijas. Pēc siltumizolācijas materiāla uzklāšanas, visā grīdas platībā tiek veidota tvaika izolācija. Virs tās klāj izvēlēto grīdas segumu – dēļus vai citu materiālu.

Ja ventilējamā pagrīde tiek veidota uz dzelzsbetona plātnes, tad uz tās vispirms liek speciālus paliktņus uz kuriem balsta koka sijas jeb gulšņus. Starp betona plātni un paliktņiem izolācijai pret mitrumu ievieto hidroizolācijas materiāla loksnes. Tad starp sijām iestrādā siltumizolācijas materiālu. Virs siltumizolācijas ieklāj tvaika izolāciju, ieklāj grīdas dēļus vai citu virsmas segumu.

Augstāk par 1. stāvu esošās grīdas konstrukcijas

Augšējiem stāviem grīdas tiek veidotas uz starpstāvu pārsegumiem, kas tiek norobežoti ar starpgriestiem un tā dēvētajiem tīrajiem griestiem un grīdas konstrukciju. Pārsegumiem izmanto dzelzsbetona konstrukcijas – plātnes (paneļus), monolītas konstrukcijas vai koka pārsegumus.

Dzelzsbetona plātnes vai monolītās konstrukcijas ir ar pietiekami gludu virsmu, lai uz tām klātu izlīdzinošo maisījumu uz kura tālāk veidotu grīdas virsmu. Koka pārsegumus veido no koka sijām. Katras sijas apakšējā daļā no abām pusēm piestiprina neliela šķērsgriezuma latas. „Melnos” griestus veido, liekot uz latām atbilstoša izmēra dēļus (vai speciālus vairogus), ko nosedz ar kartona, bieza papīra vai tml. kārtu uz kuras izvieto skaņas izolācijas materiālu. Tālāk virsma tiek nosegta ar kādu plātņu materiālu, uz kuras tiek veidots grīdas segums.

Saistītie raksti:

• Grīdas siltināšana
• Apsildāmās grīdas konstrukcijas pīrāgs
• Apsildāmo grīdu priekšrocības

Ierīkojot grīdas un tās remontējot, noteikti jāparūpējas par labas siltumizolācijas ierīkošanu. Pēc grīdas ieklāšanas ierīkot siltumizolāciju bez kapitālas pārbūves nav iespējams. Daļēji to var atrisināt, grīdām uzklājot biezākus grīdas segumus vai paklājus, tomēr daudz lielāks efekts iegūstams, ierīkojot pastāvīgu siltumizolāciju.

Siltināšana nepieciešama…

…pirmā stāva grīdām un apsildāmajām grīdām, lai netiktu pieļauta siltuma virzīšanās pretējā virzienā – uz leju. Siltumizolācijas ierīkošana ir atkarīga no grīdas konstrukcijas vai tā ir grīda, kas atrodas ciešā saskarē ar grunti vai tā ir grīda ar tā dēvēto ventilējamo pagrīdi. Arī pirmā stāva grīdas ir pieskaitāmas pie ēkas norobežojošajām konstrukcijām, uz kurām attiecas kontrollielumi norobežojošo konstrukciju siltumpretestības aprēķināšanai.

Minimālajai siltumpretestībai grīdas iesegumam virs grunts, kā arī, ja grīdai ir ventilējama pagrīde, jābūt 2,8 m²K/W, kas atbilst aptuveni 100 – 120 mm biezai minerālvates kārtai. Grīdām mazāka siltumpretestība salīdzinājumā, piemēram, ar bēniņu pārsegumiem, noteikta tāpēc, ka temperatūras starpība telpās grīdas un griestu līmenī var sasniegt 6 – 8 °C. Kā zināms, lielāki siltuma zudumi ir vietās, kur temperatūras starpība starp āra un iekštelpu gaisu ir lielāka.

Ar elektrību vai centrālapkuri apsildāmo grīdu siltināšanai…

… izmanto gan minerālvati, gan putu polistirolu. Siltumizolācijas slānim jābūt vismaz 80 mm biezam, ja zem grīdas ir auksta, neapsildāma telpa, piemēram, pagrabs. Mitrās telpās jāizmanto hidroizolācija. Klasisks silto grīdu „pīrāgs”, ja grīdu ierīko 1. stāvā, ir šāds: betona plātne, siltumizolācijas kārta, betona kārta, apsildes kabelis, betona kārta, virsējais grīdas segums – visbiežāk flīzes.
Ja siltā grīda tiek ierīkota augstāk par 1. stāvu, tad „pīrāga” izkārtojums būs šāds: starpstāvu pārsegums, siltumizolācija, betona kārta, apsildes kabelis, virsējais grīdas segums.

Siltumizolācijas ierīkošanas darbu veikšanas tehnoloģija ir atkarīga arī no tā, vai grīdu iebūvē jaunceļamā ēkā vai arī veic papildsiltināšanu. Visbiežāk grīdu siltināšanai izmanto tradicionālos siltumizolācijas materiālus – šim nolūkam paredzētu minerālvati vai putu polistirolu. Šie materiāli plašā izvēlē atrodami arī būvmateriālu internetveikalā Būvserviss.lv.

Saistītie raksti:

• Grīdas konstrukcijas uzbūve
• Apsildāmās grīdas konstrukcijas ”pīrāgs”
• Apsildāmo grīdu priekšrocības