Ko izvēlēties – jaunākās paaudzes gāzbetonu vai keramzītbetonu?

Mūrētas sienas ir vissenāk pazīstamā ēku celtniecības konstrukcija, kas izmantota jau gadsimtiem ilgi. Latvijā mūrētām konstrukcijām visbiežāk izmanto gāzbetona vai keramzītbetona blokus, turklāt ilgtermiņā domājošie izvēlas jaunākās paaudzes izstrādājumus, ko raksturo vēl kvalitatīvākas tehniskās un ekspluatācijas īpašības. Šādus materiālus plašā klāstā piedāvā arī būvmateriālu internetveikals Būvserviss.lv.

Viens no visu laiku populārākajiem celtniecības materiāliem, kas Latvijā jau kopš 1939.gada sevi apliecinājis kā ideāls nesošo konstrukciju materiāls mazstāvu apbūvē, ir gāzbetons. Tradicionāli gāzbetona ražošanas galvenās sastāvdaļas ir cements, kaļķis un maltas smiltis, kas viss tiek sajaukts ar ūdeni un termiski apstrādāts autoklāvā ar ūdens tvaiku. Vairāk nekā desmit gadus tirgū pazīstams jaunākās paaudzes gāzbetona zīmols AEROC – gāzbetons, kas izgatavots pēc modernas tehnoloģijas. Šim materiālam piemīt lieliskas siltumizolācijas īpašības, augsta ugunsizturība un teicamas konstruktīvās īpašības, kas sniedz iespēju to izmantot visu ēkas nesošo konstrukciju izbūvē.

Salīdzinoši jauns izstrādājums mūsu tirgū pēdējās desmitgadēs ir keramzītbetons. Keramzītbetona blokus izgatavo no keramzīta māla granulām, cementa un ūdens, izmantojot vibropresēšanas metodi. Tie ir uguns un sala izturīgi, ar labu skaņas izolāciju, ātri žūstoši, līdzīgi kā gāzbetons ar labu tvaika caurlaidību, parocīgi būvēšanai.

Tiktāl viss izskatās ideāli, taču būtiskākā atšķirība, kas atšķir jaunākās paaudzes gāzbetonu no keramzītbetona, ir siltumizolējošās īpašības. Ja AEROC piedāvā blokus vienslāņa konstrukciju veidošanai, kam nav nepieciešama papildu siltināšana (EcoTerm Plus 500mm un 375mm platumā), keramzītbetonam šādu izvēles iespēju nav. Jebkurā gadījumā, neraugoties uz keramzītbetona bloka ģeometriskajiem parametriem, tie būs papildu jāsiltina. Kāpēc? To nosaka šo bloku uzbūve, kas, vienkāršoti raksturojot, sastāv no savstarpēji sastiprinātām keramzīta māla granulām, kas neveido noslēgtu arī bez papildu siltināšanas tiek nodrošināta laba siltuma akumulācija pašā materiālā.

Būtiski ievērot, ka, ņemot vērā keramzītbetona vaļējo struktūru, pirms siltumizolācijas materiāla uzklāšanas, fasādes virsma ir jāapmet, lai aizpildītu visas gaisa spraugas. Stiprinot izolācijas plāksnes „pa tiešo”, nav iespējams tās nostiprināt tik cieši, lai noslēgtu gaisa caurplūšanu. Šī ir viena no biežāk pieļautajām kļūdām ēku siltināšanas procesā, kuras sekas jūtamas vēlākā mājas ekspluatācijā.

Protams, ar siltumizolācijas materiālu palīdzību arī keramzītbetona sienai iespējams sasniegt labus siltuma caurlaidības rādītājus, līdzvērtīgus, kādi iegūstami veidojot vienslāņa konstrukcijas no jaunākās paaudzes gāzbetona. Piemēram, lietojot AEROC EcoTerm Plus 500mm bloku bez papildu siltināšanas siltuma caurlaidības koeficients U ārsienai būs 0.17 W/m2K. Analogu lielumu var sasniegt ar 300mm platuma keramzītbetona bloku, kas, ievērojot pareizu būvniecības tehnoloģiju, nosiltināts ar 200mm biezu akmens vates kārtu. Galvenās atšķirības būs jūtamas pie kopējām gatavās sienas 1 m2 izmaksām. Ja gāzbetona gadījumā tās ir tikai paša būvmateriāla, tā montāžas un fasādes dekoratīvās apdares kārtas izmaksas, tad keramzītbetonam klāt pieskaitāms viss siltumizolācijas „pīrāgs”, kas veido visnotaļ apjomīgu izmaksu daļu.

Saistītie raksti:

Komentē

You may use these HTML tags and attributes:
<a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>