„Silta jauka istabiņa, bērzu malkas kurināta”, saka latviešu tautas daina. Tiesa, senajos un pat ne tik senos laikos, lai uzturētu omulīgu siltumu, krāsns prasīja nemitīgu uzraudzību. Ik pa laikam tā bija jāpapildina ar kārtējo malkas klēpi un šis pienākums bija gana apgrūtinošs. Šodien ar malku kurināmam apkures katlam ir visai attāla līdzība ar tā priekštečiem,