„Silta jauka istabiņa, bērzu malkas kurināta”, saka latviešu tautas daina. Tiesa, senajos un pat ne tik senos laikos, lai uzturētu omulīgu siltumu, krāsns prasīja nemitīgu uzraudzību. Ik pa laikam tā bija jāpapildina ar kārtējo malkas klēpi un šis pienākums bija gana apgrūtinošs. Šodien ar malku kurināmam apkures katlam ir visai attāla līdzība ar tā priekštečiem, patiesībā vienāds ir tikai kurināmais materiāls – malka. Savukārt pati krāsns kļuvusi par mūsdienu aizņemtā cilvēka labāko draugu, jo gluži vienkārši nepadara mājas iemītniekus par saviem kalpiem.
Būvmateriālu internetveikala Būvserviss.lv apkurei paredzēto preču sortimentā iekļauti kvalitatīvi un ilgmūžīgi čehu firmas Viadrus čuguna apkures katli. Zīmols Viadrus ir labi pazīstams Eiropas patērētājiem, tālab devāmies ciemos pie Viadrus oficiālā pārstāvja Latvijā, apkures un ūdensapgādes sistēmu un santehnikas preču uzņēmuma FAN. Var droši apgalvot, ka FAN valdes priekšsēdētājs Aivars Ģinis ir viens no zinošākajiem speciālistiem Latvijā visos ar cietā kurināmā apkuri saistītajos jautājumos.
Cik bieži esi gatavs apkalpot katlu?
„Cietā kurināmā katli ir dažādi, bet, pirms izvēlēties sev piemērotāko, es vienmēr jautāju klientiem – cik bieži vēlaties apkalpot savu katlu? Divas reizes dienā vai vienreiz diennaktī, varbūt biežāk vai retāk,” iesāk Ģiņa kungs. Ja vēlaties, lai apsilde mājās netiktu pārtraukta, standarta čuguna katls ar kurināmo – malku, briketēm vai akmeņoglēm jāpapildina ik pēc 6 – 8 stundām. Aprīkojot katlu ar papildiespējām, par ko sīkāk lasiet tālāk, katla papildināšana būs jāveic ievērojami retāk.
Rupjgraudainā čuguna katli
Čuguns ir praktiski ilgmūžīgs materiāls ar augstu ekspluatācijas un izturības pakāpi. Salīdzinot ar metālu, čuguna mūža ilgums ir 2,5 – 3 reizes ilgāks. Izšķir divus čuguna veidus – rupjgraudaino un smalkgraudaino. Viadrus katli tiek izgatavoti no rupjgraudainā čuguna un tas nozīmē paaugstinātu triecienizturību, jo katla sienas ir biezākas, un visa katla konstrukcija ir „spēcīgāka”. Smalkgraudaino čugunu izmanto gāzes katlu ražošanā, jo gāzes katlu ekspluatācija ir salīdzinoši „mierīgāka” – nav triecieni no malkas iemešanas, nenotiek krasas temperatūras svārstības un katla svīšana. Ģiņa kungs gan nenoliedz, ka Latvijas tirgū pieejami arī cietā kurināmā katli no smalkgraudainā čuguna, piemēram, no Turcijas vai Itālijas, par kuru kvalitāti grūti pārliecināties.
Malkas katls ar granulu iespēju
Viens no pieprasītākajiem modeļiem Latvijā ir universālais čuguna sekciju centrālapkures katls Viadrus U22. Tas paredzēts gan privātmāju, gan lielāku objektu apsildīšanai ar cieto kurināmo U22 strādā gan pašteces, gan piespiedu cirkulācijas sistēmās. Eiropas valstīs vien uzstādīti vairāk nekā 100 000 šo katlu. Katla jauda atkarīga no tajā esošo sekciju skaita, ar malku tā jaudas diapazons ir no 15 – 40 kW. Ap 200 m2 platībai pietiks ar 30 kW jaudīgu katlu. Šāda katla kurtuvē iespējams ievietot līdz pusmetram garu malku 16 – 20 cm diametrā.
U22 var pārveidot darbam ar šķidro kurināmo vai gāzi, bet salīdzinoši nesen tiek piedāvāta unikāla iespēja dažu minūšu laikā, pievienojot granulu degli, katlu pārveidot kurināšanai ar granulām. Šī iespēja atbrīvos jūs no rūpēm par mājas kurināšanu vismaz uz vienu divām dienām.
Ģiņa kungs pastāsta, ka katla pārveidei par granulu katlu tiek piedāvāts speciāls pārbūves komplekts – granulu deglis, apakšējās durtiņas un šneks granulu padevei no granulu tvertnes uz kurtuvi. „Viss, kas jums ir jāizdara, jānomaina durtiņas, jāpievieno deglis, tvertnē jāieber granulas un jānospiež poga. Viss šis process aizņem pāris minūtes,” viņš paskaidro. Granulu daudzums atkarīgs no tā, cik vietas jūs varat atvēlēt kurtuves telpā. Granulas var sabērt arī pašdarinātā finiera kastē un nav nepieciešama speciāla tvertne.
Runājot par granulu degļiem, FAN vadītājs norāda, ka konkurentu degļiem jau rūpnieciski tiek iestādīta neliela amplitūda starp augšējo un apakšējo temperatūru (Delta T – atšķirība starp sākuma un beigu temperatūru). Piemēram, ja augšējo temperatūru noregulē uz 70° grādiem, tad, sasniedzot šo rādījumu, katls atslēdzas, bet atkal ieslēdzas pie 60° grādiem. „Sadarbībā ar igauņu kolēģiem esam izstrādājuši nelielu ierīci, kas šo amplitūdas starpību var uzlikt lielāku, pat līdz 30° grādiem. Piemēram, katls var ieslēgties tad, kad apakšējā temperatūra nokrīt līdz 40° grādiem. Ko tas dod? Samazinās elektrības patēriņš, un palielinās degļa kalpošanas laiks,” paskaidro Ģiņa kungs.
Akumulācijas tvertnes siltumam un ūdenim
Šo pašu modeli Viadrus U22 var aprīkot ar akumulācijas tvertnēm, kas mazina nepieciešamību regulāri papildināt katlu ar kurināmo. Lai izvēlētos atbilstošāka tilpuma tvertni, izmanto vienkāršu aprēķinu – uz 100 m2 platību nepieciešama 1 tonna jeb 1000 litri ūdens. Ņemot vērā, ka standarta savrupmājas platība ir ap 200 m2, būs nepieciešamas divas šādas tvertnes. Jārēķinās, ka šīs „mucas” aizņem vietu, vismaz 1 m2 katra.
Akumulācijas tvertņu darbības princips ir analogs termosam. Ar katla palīdzību ūdens tiek uzkarsēts līdz nepieciešamajai temperatūrai, kad katlā degšanas process beidzas, ūdens no tvertnēm tiek dzenāts pa apkures sistēmu – radiatoriem vai siltajām grīdām. Ja ēka ir labi nosiltināta un gaisa temperatūra svārstās no 0°C līdz mīnus 5°C, tikai ar akumulācijas tvertņu palīdzību, bez kurināšanas, var mierīgi iztikt divas dienas. Ja sals niknāks un tuvojas mīnus 20°C, iekurināt vajadzēs reizi diennaktī.
Vasarā akumulācijas tvertnes lieti noder siltā ūdens nodrošināšanai. Ģiņa kungs sola, ar divām tvertnēm siltais ūdens pietiks veselai nedēļai.
Kamīns ūdens „kreklā”
Lai savā mājā ieviestu ekonomiski izdevīgāku apkures risinājumu, nebūt nav jānojauc un laukā jāizmet esošais apkures katls. Jūs varat to papildināt ar vēl vienu sistēmas elementu, piemēram, esošajai dabasgāzes apkures sistēmai līdztekus pievienot cietā kurināmā katlu vai kombinēto kamīnu. Protams, jaunā elementa pievienošanai jānotiek saskaņā ar visiem drošības nosacījumiem un ievērojot, ka katrai apkures ierīcei nepieciešams atsevišķs dūmvads. „Ieregulējiet gāzes katlu uz 50° grādiem, bet cietā kurināmā katlu uz 70° grādiem. Kamēr sadegs malka, gāzes katls klusēs. Ejot uz darbu, no rīta ieslēdziet gāzes apkuri, bet vakarā neslinkojiet un pasildiet māju ar malku vai briketēm,” mudina speciālists.
Viens no šādiem „dubultās” apkures risinājumiem ir kombinētais kamīns, ko aptver īpaši izveidots ūdens „krekls”, kas ļauj to pievienot mājas apsildes sistēmai. Kā saka Ģiņa kungs, te ar vienu šāvienu var noķert divus zaķus – degošais kamīns radīs omulību, bet siltums izplatīsies pa visām telpām. Piemēram, 200 m2 apsildei pietiks ar kombinēto kamīnu ar jaudu 28kW.
Uzvārīties vairs nevar
Atminoties agrākos, padomju laika katlus, kas darbojās pašteces sistēmā un ko dažkārt izdevās arī „uzvārīt”, mūsdienu apkures katliem „vārīšanās” nedraud. To regulē attiecīgi iekārtas elementi, bet viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem ir izvēlēties apsildāmajai platībai atbilstošas jaudas katlu. Ģiņa kungs ieteic izmantot pārbaudītu formulu: „Paņemiet vienu nulli nost no kopējās platības, pareiziniet šo skaitli ar drošības koeficientu 1,4 un pielieciet pāris kW siltajam ūdenim. Piemēram, 200 m2 platībai skaitli 20, reizinot ar 1,4, iegūst 28, kam pieskaita vēl pārīti un iegūst katla kopējo jaudu 30 kW.” Pat intensīvi kurinot ar „rupjo” malku, katla jauda būs ap 25 kW, savukārt, ja kurtuvi piekraus ar labi izkaltētiem, smalkiem dēlīšiem, tad katla jauda var tikt izmantota pilnībā. Ģiņa kungs gan uzsver, ka jebkurai apkures sistēmai jābūt aprīkotai ar drošības vārstu, lai lielāka spiediena gadījumā nerastos bojājumi.
Drošības UPS arī apkures katliem
Mūsdienu cietā kurināmā katli darbojas ar elektrības palīdzību, tāpēc rodas jautājums, kā rīkoties, ja elektrība pēkšņi pazūd. Katlam, kas aprīkots ar akumulācijas tvertnēm un ir savienots ar pašteces sistēmu, nekas ļauns nenotiks arī tad, ja elektrība pazūd brīdī, kad kurtuve pielādēta pilna ar malku. Krāsns turpinās kurties un siltums ar pašteces palīdzību vienmērīgi sadalīsies pa akumulācijas tvertnēm.
Katlus, kuriem nav akumulācijas tvertņu, tiek piedāvāts tos aprīkot ar nepārtrauktās barošanas iekārtu (UPS). Vizuāli nelielā kastīte tiek pievienota katla elektromotoram un nodrošina aptuveni 3 – 4 stundu nepārtrauktu darbību, kuras laikā kurināmais paspēj sadegt.
Katla tīrīšana – parocīga
Cietā kurināmā katliem nepieciešama regulāra pelnu izgrābšana, kas gan neprasa lielas pūles. Atver apakšējās durtiņas, izvelk pelnu kastīti un tās saturu ieber maisiņā. Savukārt, lai kurtuves iekšpusē neveidotos pārāk liels darvas un kvēpu aplikums, sistēmas atpakaļgaitas temperatūrai nevajadzētu būt zemākai par 65° grādiem. Kurtuves temperatūrai jābūt vismaz 70° grādi, jo pie šādas temperatūras darva un kvēpi sadalās dūmgāzēs un izplūst pa skursteni. Ja katlu „mocīs” ar zemākām temperatūrām, lielos apjomos kurinās bērza malku, kas satur daudz darvas, jebkura cietā kurināmā katla kurtuve iekšpusē apķeps, un izveidosies darvas slānis. Lai to notīrītu izmanto speciālu ķīmisku pulveri, ko uzber uz karstām oglēm, darvas slānis sačokurojas un to pēc tam var viegli notīrīt ar tīrāmo birstīti, kas nāk līdzi katla komplektācijā.
Papildus piederumi apkures ierīkošanai:
Saistītie raksti:
Paldies par sakarīgi izglītojošo rakstu!
Tagad tikai jāpieņem pareizais lēmums.
Lielisks apskats. Par viadrus produktiem no pieredzes varu teikt tikai to labāko – kvalitatīva manta.