Minerālvati iedala divās grupās – akmens vate un stikla vate

Pareizi nosiltināta māja atsver daudzas neērtības un problēmas – šī vienreizējā investīcija, kas naudas izteiksmē nav maza, atmaksājas jau dažos gados. Tāpēc, domājot par siltināšanas procesu, liela uzmanība pievēršama piemērotu siltumizolācijas materiālu izvēlei.

Katram no materiāliem ir savas priekšrocības un trūkumi, atšķiras arī to iestrādāšana konstrukcijās, tāpēc konkrētajai būvkonstrukcijai piemērotāko materiālu var ieteikt tikai speciālists. Siltumizolācijas materiāli atšķiras pēc mitruma noturības, ugunsdrošības pakāpes, tvaika un gaisa caurlaidības un citām fizikālajām īpašībām. To galvenais uzdevums ir siltuma izolēšana, taču daļu materiālu var izmantot arī skaņas izolācijai. Turklāt jāņem arī vērā spēkā esošais būvnormatīvs LBN 002-01 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”, kas nosaka siltināšanas prasības gan jaunbūvēs, gan ēku rekonstrukcijās.

Viens no visbiežāk izmantotajiem siltumizolācijas materiāliem ar plašāko pielietojumu gandrīz visās ēkas konstrukcijās, kur nepieciešama siltināšana, ir minerālvate. Pēc sava ķīmiskā sastāva minerālvate pieder neorganisko siltumizolācijas materiālu grupai un to iedala divās lielās grupās: akmens vate un stikla vate. Latvijā pazīstamākie zīmoli, kuru produkcija plašā klāstā iegādājama arī internetveikalā Būvserviss.lv, ir PAROC, Rockwool, Isover un Knauf.

Minerālvates vispārējs raksturojums

Minerālvate ir universāla, jo izmantojama gandrīz visās ēkas konstrukcijās: ārsienās, iekšsienās, starpsienās, grīdās, starpstāvu pārsegumos, jumta konstrukcijā. Tā ne tikai teicami izolē siltumu, bet arī labi absorbē skaņu, tāpēc to izmanto arī kā izolācijas materiālu telpu starpsienās. Turklāt minerālvatei ir mazs siltumvadītspējas koeficients – 10 cm biezs minerālvates slānis siltumtehnisko īpašību ziņā ir līdzvērtīgs 60 cm biezai gāzbetona sienai, 210 cm silikātķieģeļu vai 250 cm betona sienai.

Kā trūkums jāmin minerālvates spēja uzsūkt mitrumu, tāpēc materiāls jāsargā no izmirkšanas vai arī kondensāta iekļūšanas tajā. Slapja minerālvate vairs nepilda savas siltumizolējošās īpašības, taču, vatei pilnībā izžūstot, tās atkal atjaunojas. Otrs faktors, kas jāņem vērā – minerālvates šķiedras atsevišķos gadījumos var radīt kairinājumu, tāpēc materiāls jānorobežo no tiešas saskares.

Minerālvati veido mākslīgas šķiedras, kas izgatavotas no kausēta silikāta. Vates šķiedru struktūra ir amorfa, tā nevar brīvi sašķelties gareniskā virzienā, un tām ir ierobežota noturība pret ūdeni un ķīmiskajām vielām. Sastāvā ir arī nedaudz sintētisko sveķu, dažādas rafinētas minerāleļļas putekļu samazināšanai, kā arī ūdeni atgrūdošas vielas. Minerālvates produkti nedeg, nepūst, neabsorbē smaržas, nerosina baktēriju vai pelējuma veidošanos. Šie produkti ekspluatācijas laikā nemaina savu formu un nenosēžas.

Kā iepriekš tika minēts, minerālvati iedala divās lielās grupās, kas atšķiras pēc izmantotajām izejvielām, – akmens vatē un stikla vatē.

Akmens vate

Akmens vates izejmateriāli ir dabiskais akmens bazalts, diabāzs, gabro, amfibolīti un kaļķakmens slānekļi. Izejmateriālu kausē īpašās krāsnīs 1500 grādu temperatūrā. Ražošanas procesā iegūst kausēta akmens materiāla šķiedru pavedienus, no kuriem formē dažāda blīvuma plātņu vai ruļļveida materiālu ar atšķirīgu izstrādājuma biezumu. Skatot šķērsgriezumā, var ievērot, ka lielākā šķiedru daļa izvietota horizontāli, bet daļa – vertikāli, veidojot mehāniski noturīgu makrostruktūru, kas spējīga pretoties mehāniskai iedarbībai. Šāda struktūra ir noturīga pret mehānisku iedarbību. Turklāt šķiedras neizkūst pat 1000 °C un augstākā temperatūrā.
Akmens vate var būt formēta kā dažāda blīvuma un biezuma plātņu vai ruļļveida materiāls dažādu konstrukciju siltināšanai. No akmens vates izgatavo mīkstās plātnes vieglo konstrukciju sienu, starpsienu, bēniņu un jumta konstrukciju un grīdu siltuma izolācijai.

Stikla vate

Stikla vates ražošanā galvenā izejviela ir kvarca smiltis un otrreizēji pārstrādāts stikls. Izgatavošanas princips ir līdzīgs kā akmens vatei, taču kausēšanas temperatūra ir zemāka – 600–700 grādu, un iegūtā stikla šķiedra ir garāka, materiāls – elastīgāks un vieglāks. To sasaista ar sintētiskām saistvielām un pakļauj siltumapstrādei, iegūstot gatavu produktu.
Stikla vati izmanto dažāda blīvuma plātņu un ruļļveida materiāla izgatavošanā, kurus tālāk pielieto gan siltuma, gan skaņas izolācijai. Stiklvate ir arī noturīga pret vibrācijām, tāpēc to izmanto cauruļvadu tehniskajai izolācijai.

Gan akmens, gan stikla vates siltumizolācijas īpašības ir līdzīgas, un, ja tie ir vienāda šķiedras blīvuma materiāli, starp tiem pat nav būtisku atšķirību īpašību vai izmantošanas ziņā. Vienīgā nelielā atšķirība ir tā, ka akmens vates ugunsdrošības pakāpe ir nedaudz augstāka nekā stikla vatei.

Saistītie raksti:

• Minerāvates uzglabāšana un izmantošana
• Ārsienu siltināšanas veidi
• Biežāk pieļautās kļūdas fasādes siltināšanā
• Jaunā ECOSE Technology minerālvates ražošanā